Antropologu un arheologu blēdības

Vēsture ir pietiekoši sena, un pasaule gana plaša, lai rastos ražīga augsne spekulācijām par mūsdienu pētniekiem nezināmām senām civilizācijām, kas aizmirstas pagātnē, vai slēpjas nomaļākajos zemeslodes nostūros. Jaunatklātas sabiedrības ir intriģējošas gan kā iepriekš nezināmu kultūru avoti, gan ar īpašu piedzīvojumu auru, kāda rodas tikai brīžos, kad pārliecināmies par to, ka pasaule mums vēl nav atklājusi visus savus noslēpumus. Tādēļ leģendas, par tādām zudušām civilizācijām kā Atlantīda (vairāk par Atlantīdu lasiet šeit), iedvesmo fantāziju ne tikai ierindas pilsoņiem, bet arī blēdīgiem pētniekiem.

1971. gadā, antropologs Manuels Elizalde paziņoja, ka ir atraduši izolētu cilti, kas vēl neesot kontaktējušies ar mūsdienu sabiedrību. Atsaucoties uz pētniekiem, šie cilvēki, dzīvojot nomaļā Filipīnu nostūrī, un tās tehnoloģijas esot akmens laikmeta līmenī. Šī cilts, kas paši sevi dēvējot par Tasadai, piekopjot harmonisku un ar darbu saskaņotu dzīvesveidu. Lai nodrošinātu unikālajai ciltij iespēju pasargāt savas paražas, Filipīnu valdība tiem nodalīja tūkstošiem hektāru plašu zemesgabalu. Tomēr antropologu rindās radās aizdomas, jo Tasadai apmetnes teritorijā nebija citu uztura avotu kā vardes un ogas ar ko ir stipri par maz lai pabarotu tur it kā dzīvojošos cilvēkus. Aizdomīgākajiem antropologiem izteiktā vēlme pārliecināties par savu kolēģu atklājumu, tika noraidīta, atrunājoties ar nevēlēšanos traucēt neskarto cilti, turklāt drīz Filipīnās uzliesmoja pilsoņu karš, kas vēl vairāk sarežģītu šādu ekspedīciju. 1986. gadā, konfliktam norimstot, tiem tomēr izdevās satikt Tasadai cilti un, lai arī šie cilvēki tik tiešām bija izolēti no ārpasaules, tie neko daudz neatšķīrās no citām iezemiešu grupām citur pasaulē. Tāpat Tasadai atzina, ka Elizalde tos ir centies piekukuļot, lai viņi izliktos, ka viņiem nav pieejamas par akmens laikmetu jaunākas tehnoloģijas.

2006. gadā spāņu vēsturnieku sabiedrība bija ekstāzē, saņemot ziņas no seno romiešu pilsētas Iruna – Velejas. Arheologu komanda, Elisejo Gila vadībā, paziņoja, ka izrakumos ir atklāti vēsturiski artefakti, kas pilnībā mainīšot izpratni par basku vēsturi. Gila komanda prezentēja savus atradumus – trešā gadsimta māla trauku lauskas ar uzrakstiem basku un seno ēģiptiešu rakstos un Jēzus krustā sišanas ainām. Šie atradumi kalpoja kā pierādījums tam, ka basku tauta izcēlusies, vismaz 700 gadu agrāk, nekā tika domāts iepriekš. Tomēr atradums izrādījās pārāk labs, lai būtu patiess. Uz daži no, uz māla trauku fragmentiem atstātajiem, basku valodas rakstiem saturēja vārdus, kādi radušies vien 19. gadsimtā. Turklāt zem vienas no krustā sišanas ainām, atradās uzraksts: Dusi mierā, kas ir pretrunā ar Jēzus augšāmcelšanās leģendu un, trešā gadsimta kristiešu sabiedrībā, tiktu uztverta kā neiedomājama zaimošana. Tomēr pats izšķirīgākais krāpšanas pierādījums bija modernas līmes pēdas, kas tika konstatētas uz dažiem no fragmentiem, un kļuva skaidrs, ka Gila komanda ir aprakstījusi autentiskas romiešu un ēģiptiešu relikvijas ar basku valodas frāzēm. Elisejo Gils tika apsūdzēts vēsturisku artefaktu bojāšanā un krāpšanā. Ar to stāts nebeidzas, jo pats Gilis neatzīst savu vainu, vairāki eksperti ir pārliecināti, ka, starp daudzajiem viltojumiem, atrodami arī autentiski trešā gadsimta basku trauku fragmenti, bet citi ir pārliecināti, ka pat tad, ja tā ir taisnība, krāpšanas dēļ ir sabojāta visas kolekcijas vēsturiskā vērtība.

Raksts tapis sadarbībā ar mūsu draugiem http://www.casinopt24.com/.